Amerikas latviešu baptistu apvienība
Union of Latvian Baptists in America

māc. Dr. Uldis Ukstiņš, priekšsēdis

Sīkaku informāciju par Apvienības darbu variet dabūt no:
māc. Dr. U. Ukstiņa
macuks@comcast.net
vai nosūtot e-pastu uz info@latvianbaptistsinamerica.org
Ziemassvētkos:  "Ko es varētu vairāk darīt priekš Jēzus"
Ziemassvētkos

Nu, Ziemassvētkos vajadzētu būt Ziemassvētku domām un izjūtām un skaistām atmiņām
– vajadzētu būt tai Ziemassvētku izjūtai, ko es, paauguša puikas gados pazaudējis,
gadiem tik izmisīgi atkal meklēju.

Kas tad bija šī Ziemasvētku izjūta? Vai zaļā, kuplā eglīte, ko tēvs dienu pirms svētkiem
pēcpusdienā ienesa dzīvoklī un novietoja lielā istabā uz galda. Kad tā,  sasalušām
skujām   pamazām silstot, pielēja visu dzīvokli ar brīnišķīga svaiguma un meža smaržu.
Vai tā bija svētdienskolas eglīte Iļģuciema baptistu dievnamā svētku pēcpusdienā, kad
koŗa paaugstinājuma sānos bija milzu gaŗa egle, piesēta ar svecēm un brīnumsvecēm,
un sudraba un zelta bumbuļiem, un eņģeļu matu sudraba stīdziņām, baltas vates sniegu
un zaros iekārtām konfektēm spīdīgos sarkanos un zilos papīros, un pa sārtam sīpoliņa
ābolam šur tur pazarēs… Un, koŗa rindās, eglei tuvu sasēduši, dziedājām “Jūs, bērniņi,
nāciet!” – bija Ziemassvētki! Kad vajadzēja, ak negals, deklamēt dzejas, kas kādreiz,
brīnumsvecīšu dzirksteļošanā skatoties, sajuka. Un spēlēt vijoles s ō l o – starojošām
mamām smaidot… Bet to visu jau varēja paciest, jo pašās beigās nāca skolotāji ar
lielām brūnām tūtām, un tur bija gan bombongas, gan šoklāde, gan piparkūkas, gan
apelsīns(!), gan pīrāgi un cepumi – bija īsti Ziemassvētki!

Tomēr visskaistākos Ziemassvētkus piedzīvoju 1945. gadā amerikāņu kaŗa gūstekņu
nometnē, kas atradās bijušajā koncentrācijas nometnē Dachavā. Protestantu draudzē,
kas  pulcējās svētdienas rītos, pēc katoļu misas, baznīcā – šķūnī bez grīdas un soliem,
bija parasti ap 6000 baznīcēnu, gūstekņu. Dziedāju korī un piederēju pie draudzes
“innerkreis” – cilvēkiem, kas zināja, ka trešdienas vakaros notika Bībeles stundas kādā
nometnes barakā. Kad tās iesākās, par to ziņoja dievkalpojumā un 300 cilvēku telpā
mēģināja iekļūt 1000. No tās dienas Bībeles stundas izziņoja tikai šiem “iekšējā loka”
cilvēkiem.

Ziemassvētku vakarā mums bija eglīte, daži egļu zari ar astoņām svecītēm. Vāciešiem ir
sentimentālu cilvēku slava, un šajā vakarā sentiments bija tik biezs kā ar nazi griezt.
“Mutter” un “Heimat” – māte un dzimtene bija daudzinātie un atkārtotie vārdi, mēs bijām
šķirti no savējiem, mīļajiem. Pie tam jāievēro, ka vārds “Heimat” nav īsti dzimtene, bet
dzimtā vieta, ciems, mājas vieta, tuvāks un sirsnīgāks nekā mūsu vārds dzimtene.

Mums bija divi garīdznieki, arī gūstekņi. Luterāņu mācītājs, leitnants un Dienvidslāvijas
vācietis “volksdeutche”, metodistu sludinātājs, kareivis. Vakaram beidzoties, kad sveces
jau sāka dzist, piecēlās šis metodistu sludinātājs un teica: “Es šodien visu dienu
domāju, ko es varētu vairāk darīt priekš Jēzus” un atkal apsēdās. Es nekad nebiju
piedzīvojis, ka Svētais Gars var vienā mirklī pārvērst 300 cilvēku, kaut gūstekņu, garu
un prātus. Acumirklī aizgūtnēm mēs sākām slavēt un teikt Jēzu, mūsu Pestītāju, lielā
pacilātībā un priekā, un pateicībā! Nekad neaizmirsīšu to vakaru, es vēl tagad nevaru
par to stāstīt bez liela aizkustinājuma.

Un beidzot:  Lai Jums visiem gaiši Kristus dzimšanas svētki un svētīgs Jaunais gads!

māc. Oļģerts Cakars
Mūsu draudzes svin Jēzus Kristus Dzimšanas Svētkus.