Amerikas latviešu baptistu apvienība
Union of Latvian Baptists in America
māc. Dr. Uldis Ukstiņš, priekšsēdis
Union of Latvian Baptists in America
māc. Dr. Uldis Ukstiņš, priekšsēdis
Sīkaku informāciju par Apvienības darbu variet dabūt no: māc. Dr. U. Ukstiņa macuks@comcast.net |
| vai nosūtot e-pastu uz info@latvianbaptistsinamerica.org |
| Ziemassvētkos: "Ko es varētu vairāk darīt priekš Jēzus" |
| Ziemassvētkos Nu, Ziemassvētkos vajadzētu būt Ziemassvētku domām un izjūtām un skaistām atmiņām – vajadzētu būt tai Ziemassvētku izjūtai, ko es, paauguša puikas gados pazaudējis, gadiem tik izmisīgi atkal meklēju. Kas tad bija šī Ziemasvētku izjūta? Vai zaļā, kuplā eglīte, ko tēvs dienu pirms svētkiem pēcpusdienā ienesa dzīvoklī un novietoja lielā istabā uz galda. Kad tā, sasalušām skujām pamazām silstot, pielēja visu dzīvokli ar brīnišķīga svaiguma un meža smaržu. Vai tā bija svētdienskolas eglīte Iļģuciema baptistu dievnamā svētku pēcpusdienā, kad koŗa paaugstinājuma sānos bija milzu gaŗa egle, piesēta ar svecēm un brīnumsvecēm, un sudraba un zelta bumbuļiem, un eņģeļu matu sudraba stīdziņām, baltas vates sniegu un zaros iekārtām konfektēm spīdīgos sarkanos un zilos papīros, un pa sārtam sīpoliņa ābolam šur tur pazarēs… Un, koŗa rindās, eglei tuvu sasēduši, dziedājām “Jūs, bērniņi, nāciet!” – bija Ziemassvētki! Kad vajadzēja, ak negals, deklamēt dzejas, kas kādreiz, brīnumsvecīšu dzirksteļošanā skatoties, sajuka. Un spēlēt vijoles s ō l o – starojošām mamām smaidot… Bet to visu jau varēja paciest, jo pašās beigās nāca skolotāji ar lielām brūnām tūtām, un tur bija gan bombongas, gan šoklāde, gan piparkūkas, gan apelsīns(!), gan pīrāgi un cepumi – bija īsti Ziemassvētki! Tomēr visskaistākos Ziemassvētkus piedzīvoju 1945. gadā amerikāņu kaŗa gūstekņu nometnē, kas atradās bijušajā koncentrācijas nometnē Dachavā. Protestantu draudzē, kas pulcējās svētdienas rītos, pēc katoļu misas, baznīcā – šķūnī bez grīdas un soliem, bija parasti ap 6000 baznīcēnu, gūstekņu. Dziedāju korī un piederēju pie draudzes “innerkreis” – cilvēkiem, kas zināja, ka trešdienas vakaros notika Bībeles stundas kādā nometnes barakā. Kad tās iesākās, par to ziņoja dievkalpojumā un 300 cilvēku telpā mēģināja iekļūt 1000. No tās dienas Bībeles stundas izziņoja tikai šiem “iekšējā loka” cilvēkiem. Ziemassvētku vakarā mums bija eglīte, daži egļu zari ar astoņām svecītēm. Vāciešiem ir sentimentālu cilvēku slava, un šajā vakarā sentiments bija tik biezs kā ar nazi griezt. “Mutter” un “Heimat” – māte un dzimtene bija daudzinātie un atkārtotie vārdi, mēs bijām šķirti no savējiem, mīļajiem. Pie tam jāievēro, ka vārds “Heimat” nav īsti dzimtene, bet dzimtā vieta, ciems, mājas vieta, tuvāks un sirsnīgāks nekā mūsu vārds dzimtene. Mums bija divi garīdznieki, arī gūstekņi. Luterāņu mācītājs, leitnants un Dienvidslāvijas vācietis “volksdeutche”, metodistu sludinātājs, kareivis. Vakaram beidzoties, kad sveces jau sāka dzist, piecēlās šis metodistu sludinātājs un teica: “Es šodien visu dienu domāju, ko es varētu vairāk darīt priekš Jēzus” un atkal apsēdās. Es nekad nebiju piedzīvojis, ka Svētais Gars var vienā mirklī pārvērst 300 cilvēku, kaut gūstekņu, garu un prātus. Acumirklī aizgūtnēm mēs sākām slavēt un teikt Jēzu, mūsu Pestītāju, lielā pacilātībā un priekā, un pateicībā! Nekad neaizmirsīšu to vakaru, es vēl tagad nevaru par to stāstīt bez liela aizkustinājuma. Un beidzot: Lai Jums visiem gaiši Kristus dzimšanas svētki un svētīgs Jaunais gads! māc. Oļģerts Cakars |
| Mūsu draudzes svin Jēzus Kristus Dzimšanas Svētkus. |
