| Daži skati no 2009. gada kongresa dienām |
| Kongresa dienas Virstēmats: Staigājot Kristus ceļu Studijas Jēkaba vēstulē |
| Gaismas Tēva vadīti Jēkaba vēstule 1:17-27 Izvilkumi no svētrunas ALBA 2009. gada Kongresa dievkalpojumā |
Mūsu šī rīta rakstvieta sākās ar vārdiem,
Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana
nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva,
pie kuŗa nav ne pārmaiņas, ne
pārgrozības ēnas. (Jēkaba vēstule 1:17)
Mūsu Dievs ir Gaismas Tēvs no kura nāk
viss labums mūsu dzīvēs. Mūsu dzīves, kā
Viņa bērniem, tiek Gaismas Tēva
vadītas.
Atgriežoties no Latvijas brālis Jānis
Plostnieks man atveda grāmatu ar
nosaukumu Gaismas Vadīts, dāvana no
bīskapa Jāņa Tervita atraitnes Lidijas
Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana
nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva,
pie kuŗa nav ne pārmaiņas, ne
pārgrozības ēnas. (Jēkaba vēstule 1:17)
Mūsu Dievs ir Gaismas Tēvs no kura nāk
viss labums mūsu dzīvēs. Mūsu dzīves, kā
Viņa bērniem, tiek Gaismas Tēva
vadītas.
Atgriežoties no Latvijas brālis Jānis
Plostnieks man atveda grāmatu ar
nosaukumu Gaismas Vadīts, dāvana no
bīskapa Jāņa Tervita atraitnes Lidijas
Tervites. Šī ir grāmata izdota nelaiķa bīskapa Jāņa Tervita piemiņai, saturot gan viņa
svētrunas, dzejas un arī atmiņas par viņu no dzīves biedres, bērniem, draugiem un darba
koleģām.
Pirmā svētrunā, bīskaps Tervits, apcer vārdus no vēstules Ebrējiem 6:4, kas reiz
apgaismoti. Viņš raksta, Mēs tikām apgaismoti, tā kā zvīņas nokrita no acīm un sirdī nāca
liecība: es biju neticīgs un tagad esmu ticīgs; no neticības tumsas esmu iegājis ticības
gaismā; no šaubu tumsas - pārliecības gaismā; no slēpšanās grēka tumsā - sadzīves
gaismā. (Gaismas Vadīts SIA “Amnis” 2009 Rīga, 14. lpp.)
Gaismas Tēva vadīti esam mēs, kuri esam piedzīvojuši šo pārvērtibu mūsu dzīvēs, kuri
esam, kā Jēkabs saka, dzimuši caur patiesības vārdu topot par jauniem radījumie Kristū
Jēzū. Dieva bērni, kuri kā lielāko no dāvanām saņēmuši pestīšanu, staigā savas dzīves
Gaismas Tēva vadīti. Nupat minētā bīskapa Tervita svētrunā, kurā viņš apliecināja, ka
mēs no neticības tumsas esam iegājuši ticības gaismā, viņš prasa, “Ko es darīšu tālāk?”
Reiz apgaismots! Vai iešu atpakaļ tumsā, šaubās? Vai pasaules grēku vilinājums būs tik
liels, ka iešu atpakaļ grēku tumsā? Vai tumsu mīlēšu vairāk par gaismu?. . Un viņa atbilde
ir skaidra. – Nē, nekad! Nē, nekad! Mūžam, nemūžam mēs nošķirsimies! (Gaismas Vadīts
14. lpp.)
Nē, kā jaunpiedzimuši Dieva bērni mes staigāsim Gaismas Tēva vadībā. Un šo ceļu
Jēkabs mums rāda ši rīta rakstvietā un visā savā vēstulē kuru apcerējam šaijās Kongresa
dienās! ....... Jēkabs skaidri un nepārprotami liecina, ka staigāt Gaismas Tēva vadīti
nozīmē staigāt paklausībā vārdiem, kurus mēs esam no mūsu debess Tēva saņēmuši......
Jēkabs skaidri saka, Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.
(Jēkaba vēstul. 1:22) Viņš atspoguļo to ko Jēzus māca Kalna runas beigās, gudrs ir tas
vīrs kas Viņa vārdus dzird un dara. Ģeķis ir tas kurš Jēzus vārdus dzirdējis nedara to ko
Viņš saka. Jēzus māca skaidri, ka dzirdēts nav darīts! ......
Šodienas rakstvietā šis vārds mums saka, ...lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties , kūtrs
runāt, kūtrs dusmoties, ... (Jēkaba vēstule 1:19) Kā gaismas Tēva vadīti ļaudis mēs esam
čakli klausities, kūtri runat, kūtri dusmoties. Velvairāk, mēs esam ļaudis kuri rūpējās par
savu līdzcilvēku vajadzībām un dzīvojam šķistu dzīvi, svētu dzīvi Dieva
priekšā.
Pamācība ar kuru apustulis Jēkabs nobeidz mūsu ši rīta rakstvietu ir šāda: Tīra un
neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāreņus un atraitnes viņu bēdās,
sevi no pasaules pasargāt neapgānītu. (Jēkaba vēstule 1:27). Sociāla kalpošana un
personīga šķīstība ir kas iezīmē ticīgos no apustuļu laikiem līdz pat mūsu dienām.
Gaismas Tēva vadībā staigājam mēs Kristus ceļu! Staigājam to ceļu kas ir šaurais ceļš! Šis
ir ceļš kas ved uz Gaismas Tēva valstību. Jezus saka par šo ceļu, ka maz ir tie kas to
atrod. Šis nav puļa ceļš. Dažkart tas ir vientuļš ceļš par kuru, bieži grūti ir staigāt. Bet tas
ir vienīgais svētīgais dzives ceļš. Staigāsim šo ceļu mūsu individuālās dzīves ceļā, mūsu
draudzēs, mūsu kopdarbībā, ka Apvienība. Tad mūsu darbam būs mūžīga vērtība!
māc. Dr. Uldis Ukstiņš
ALBA priekšsēdis
svētrunas, dzejas un arī atmiņas par viņu no dzīves biedres, bērniem, draugiem un darba
koleģām.
Pirmā svētrunā, bīskaps Tervits, apcer vārdus no vēstules Ebrējiem 6:4, kas reiz
apgaismoti. Viņš raksta, Mēs tikām apgaismoti, tā kā zvīņas nokrita no acīm un sirdī nāca
liecība: es biju neticīgs un tagad esmu ticīgs; no neticības tumsas esmu iegājis ticības
gaismā; no šaubu tumsas - pārliecības gaismā; no slēpšanās grēka tumsā - sadzīves
gaismā. (Gaismas Vadīts SIA “Amnis” 2009 Rīga, 14. lpp.)
Gaismas Tēva vadīti esam mēs, kuri esam piedzīvojuši šo pārvērtibu mūsu dzīvēs, kuri
esam, kā Jēkabs saka, dzimuši caur patiesības vārdu topot par jauniem radījumie Kristū
Jēzū. Dieva bērni, kuri kā lielāko no dāvanām saņēmuši pestīšanu, staigā savas dzīves
Gaismas Tēva vadīti. Nupat minētā bīskapa Tervita svētrunā, kurā viņš apliecināja, ka
mēs no neticības tumsas esam iegājuši ticības gaismā, viņš prasa, “Ko es darīšu tālāk?”
Reiz apgaismots! Vai iešu atpakaļ tumsā, šaubās? Vai pasaules grēku vilinājums būs tik
liels, ka iešu atpakaļ grēku tumsā? Vai tumsu mīlēšu vairāk par gaismu?. . Un viņa atbilde
ir skaidra. – Nē, nekad! Nē, nekad! Mūžam, nemūžam mēs nošķirsimies! (Gaismas Vadīts
14. lpp.)
Nē, kā jaunpiedzimuši Dieva bērni mes staigāsim Gaismas Tēva vadībā. Un šo ceļu
Jēkabs mums rāda ši rīta rakstvietā un visā savā vēstulē kuru apcerējam šaijās Kongresa
dienās! ....... Jēkabs skaidri un nepārprotami liecina, ka staigāt Gaismas Tēva vadīti
nozīmē staigāt paklausībā vārdiem, kurus mēs esam no mūsu debess Tēva saņēmuši......
Jēkabs skaidri saka, Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.
(Jēkaba vēstul. 1:22) Viņš atspoguļo to ko Jēzus māca Kalna runas beigās, gudrs ir tas
vīrs kas Viņa vārdus dzird un dara. Ģeķis ir tas kurš Jēzus vārdus dzirdējis nedara to ko
Viņš saka. Jēzus māca skaidri, ka dzirdēts nav darīts! ......
Šodienas rakstvietā šis vārds mums saka, ...lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties , kūtrs
runāt, kūtrs dusmoties, ... (Jēkaba vēstule 1:19) Kā gaismas Tēva vadīti ļaudis mēs esam
čakli klausities, kūtri runat, kūtri dusmoties. Velvairāk, mēs esam ļaudis kuri rūpējās par
savu līdzcilvēku vajadzībām un dzīvojam šķistu dzīvi, svētu dzīvi Dieva
priekšā.
Pamācība ar kuru apustulis Jēkabs nobeidz mūsu ši rīta rakstvietu ir šāda: Tīra un
neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāreņus un atraitnes viņu bēdās,
sevi no pasaules pasargāt neapgānītu. (Jēkaba vēstule 1:27). Sociāla kalpošana un
personīga šķīstība ir kas iezīmē ticīgos no apustuļu laikiem līdz pat mūsu dienām.
Gaismas Tēva vadībā staigājam mēs Kristus ceļu! Staigājam to ceļu kas ir šaurais ceļš! Šis
ir ceļš kas ved uz Gaismas Tēva valstību. Jezus saka par šo ceļu, ka maz ir tie kas to
atrod. Šis nav puļa ceļš. Dažkart tas ir vientuļš ceļš par kuru, bieži grūti ir staigāt. Bet tas
ir vienīgais svētīgais dzives ceļš. Staigāsim šo ceļu mūsu individuālās dzīves ceļā, mūsu
draudzēs, mūsu kopdarbībā, ka Apvienība. Tad mūsu darbam būs mūžīga vērtība!
māc. Dr. Uldis Ukstiņš
ALBA priekšsēdis