Kristīgā Balss
lasītājiem četras reizes gadā -- tagad elektroniskā formatā. Kādreiz Kristīgā Balss bija Latvijas Baptistu Draudžu savienības žurnāls. Latvijai postā nogrimstot, to sāka izdot ASV māc. Adolfs Klaupiks, drīz tas kļuva par ALBAs oficiālo balsi, 1955. gadā redaktora darbu uzņēmās māc. Rudolfs Ekšteins un to turpināja 21 gadu. Viņš rakstīja: “Neaizmirsīsim, ka, ja pienāktu tāda diena, kad arī Kristīgā Balss būtu spiesta “apstāties”, tad mēs pazudīsim viens otram. Kristīgā Balss uztur brālības saites ar mūsu ļaudīm visā pasaulē: Kanadā, ASV, Dienvidamerikā, Eiropā, Austrālijā, pat Āfrikā un Indijā.” (Tagad ap 230 eksemplāru iet arī uz Latviju – OC). 1977. gadā redaktora darbu uzņēmās māc. Uldis Ukstiņš, bet 1992. gadā māc. Oļģerts Cakars. Lasītāju un rakstītāju skaits lēni dilst. Savā laikā uz Austrāliju sūtīju 24 žurnālus, šobrīd tikai sešus. Tā esam sašaurinājušies, sākumā KB izdodot kā mēnešrakstu, tad katru otro mēnesi, tagad ik trīsmēnešus. Toties lappušu skaits ir pieaudzis, sniedzam arī ziņas par Latvijas draudžu notikumiem. Kā redaktors cenšos atrast arī laikmetīgu problēmu apskatu, kā tas redzams arī klātpieliktajā rakstā par jauno “Jaunās Derības” tulkojumu. Kristīgās Balss var saņemt elektroniskā formatā, nosūtot lūgumu uz info@latvianbaptistsinamerica.org Redakcijas kollēģija māc. Dr. U. Ukstiņš, māc. O. Cakars, P. Aļļe |
Ev. lut. Baznīcas nākotnes plānošanas seminārā Čikāgā bija ieradies arī Jaunās Derības tulkotājuma vadītājs, LU Teoloģijas fakultātes dekāns Dr. Juris Cālītis. Ierados semināra pusdienas pārtraukumā, lai izteiktu viņam savas bažas par iepriekšējā rakstā minētājām Jaunās Derības tulkojuma nepilnībām. Izrādījās, ka pirmā lieta, kas iepriekšējās piezīmēs ir jālabo: vārds “laimīgi” “svētlaimīgi” vietā nav grozīts katoļu teologu iebildumu dēļ. Vārdam makarios neesot nekāda garīga nozīme lietotā grieķu valodā, tāpēc izdarīts labojums. Bet ja jau tulkotāji par visu varu grib Jauno Derību pārcelt tolaiku lietotajā grieķu starptautisko darījumu un sarunu valodā, tad palūkosimies tikai nedaudzos piemēros, kā vārdi svētīts, svētlaimīgs un laimīgs juceklīgi lietoti jaunajā Jaunās Derības tulkojumā. Grieķu tekstā lietoti divi vārdi mūsu piemēros par vārdu “svētīts”. Pirmais no tiem ir eulogeō (2127), kas savā sākotnējā būtībā nozīmē “teikt labu par kaut ko”. Tā tulkojot Svētā Vakarēdiena iestadīšanu Marka 14:22 vārda “svētīja” vietā būtu, konskventi tulkojot, jāsaka “Jēzus, viņiem ēdot, ņēma maizi, teica cik tā laba, lauza to un deva saviem mācekļiem..” Bet ko tad lasām jaunajā tulkojumā: Mat. 25:34 – mana Tēva svētītie; Mat. 26:26 – Jēzus ņēma maizi, svētīja; Marka 6:41 – pateicās un lauza maizes; Lūka 1:42 – Tu svētītā starp sievām; 1. Pēt. 3:9 – dodiet svētību! Tulkotāji, kur tad paliek grieķu pirmteksts? Otrais vārds ir makarios (3107) “laimīgi” – kā tulkots Jēzus Kalna runā. Bet ko tad lasām: Lūka 1:45 – Laimīga ir tā, kas ticējusi; Lūka 1:48 – visas paaudzes teiks mani svētīgu; Jāņa ev. 13:17 – jūs esat svētīgi; Ap.darb. 20:35 – svētīgāk ir dot nekā ņemt; Titus2:13 – svētlaimīgā cerībā. Palieku cerībā, ka tulkotāji un Latvijas Bībeles biedrība nemēģinās “izgudrot jaunu riteni” jaunuma, jeb savas gudrības pēc. Par Jēzus kalna runu ir sarakstītas tūkstošiem apceres, svētrunas, grāmatas, kas gan nerunā par laimi un laimīgumu. Vēl pie grafiskām dīvainībām. Apskatiet citus Bībeles izdevumus. Satura norāde lapaspuses virspusē ir ar lielākiem un treknākiem burtiem, jo to vispirms skata, vietu meklējot. Bet te – otrādi. Bībeles, parasti, iespiež ar viegli lasāmiem, spēcīgākiem burtiem, jo to lasa arī veci cilvēki. Pašreiz izvēlētie burti ir izcili grūti lasāmi, pat nepatīkami. Oļģerts Cakars |
