Dažas piezīmes pie jaunā Jaunās Derības tulkojuma Ievads Bībeles studijai Kongresa dienās 2007. g. 24. augustā. Kāds jauns, neparasts Jēzus Kalna runas tulkojums Latvijas Bībeles biedrības 2007. gadā izdotajā “Jaunā Derībā”. Lasīsim Mateja ev. 5: 1-7: Redzēdams lielu ļaužu pūli, Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās, un viņa mācekļi sapulcējās ap viņu un viņš sāka tos mācīt, sacīdams: “Laimīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība. Laimīgi apbēdinātie, jo viņus mierinās. Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi. Laimīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo Dievs viņiem pārpilnam to dos. Laimīgi žēlsirdīgie, jo Dievs būs viņiem žēlsirdīgs.” Tās pašas Latvijas Bībeles biedrības 1997. gadā izdotais 1965. gada Bībeles tulkojuma revidētais teksts tālālos pantos skan: “Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Dieva valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.” Laimīgi – svētīgi – divejādi tulkotais Jaunās Derības grieķu orģināla vārds makarios. Nelielajā, 2006. gadā izdotajā, Ilmāra Hirša “Jaunās Derības grieķu-latviešu vārdnīcā” makarios ir tulkots „svētlaimīgs, svētīgs”, lietošanas piemēram dodot Mat. 5:3 – pirmo svētību teicienu. Man pieejamos latviešu, zviedru un vācu valodas tulkojumos ir lietots vārds “svētīgi”, izņemot “svētlaimīgi”, kas lietots tās pašas Latvijas Bībeles biedrības iepriekš izdotā “Evaņģeliji un Apustuļu darbi” tulkojuma paraugā. Manas dzīves vietas Oakparka bibliotekā pieejami astoņpadsmit dažādi angļu valodas Bībeles tulkojumi. Piecpadsmit no tiem lieto vārdu blessed (svētīgi). New World Bible un Jerusalem Bible lieto vārdu happy (laimīgi), bet Living Bible lieto happy un dažus citus vārdus. Grieķu orģinālā lietotais vārds makarios nozīmē, senā uztverē, laimību – apmierinātību, kādu sasniegt var tikai grieķu mītoloģijas dievi, ne mirstīgie (Homers). Par šā vārda maiņu interesējoties Rīgā, dzirdēju, ka tas ir bijis katoļu baznīcas spiediens, aizvietot sākumā lietoto “svētlaimīgi” ar “laimīgi”, itkā līdzīgi vārdam happy, kas lietots jau minētajā Jeruzālemes Bībeles tekstā. Mani ziņkāroja redzēt, cik konsekventi tulkotāji rīkojušies citās Rakstu vietās. Lūkas evaņģelija 1. nodaļas 45. un 48. panti runa par Mariju, abos pantos vārdam makario sakne, bet 45. pantā tas skan: “Laimīga ir tā, kas ticējusi. ka piepildīsies tas. ko Kungs viņai ir teicis,” – toties 48. pantā: “Redzi, no šā laika visas paaudzes mani teiks svētīgu.” Arī Apustuļu darbu 20:35 vārds makarion ir tulkots ”svētīgāk ir dot, nekā ņemt”. ALAs 1993. gadā izdotajā vārdnīcā šķirklim “laime”, dotie piemēri labi parāda, šī vārda, palaikam, gadījuma raksturu: vēlēt laimes, laimes luteklis, viņam vienmēr smaida laime, laimes aka – kā angliskais tulkojums dots happiness. Tomēr vārds happiness būtībā vairāk atbilst reti lietotam un mazliet archaiskam vārdam “laimība”. Otrs tiešāks vārda “laime” tulkojums angļu valodā ir luck. Latviski mēs “vēlam laimes”, angliski varam teikt: We wish you happiness!, jeb We wish you luck! – angļu valodā tie ir divi dažādi jēdzieni. Šķirkļa “laimīgs” dotie piemēri: laimīgs gadījums; laimīga roka, kaut ko uzsākot; laimīga dzīve – arī bieži gadījuma rakstura notikumu attēlojums, lai arī gramatika norāda, ka galotne –īgs, parasti, raksturo pastāvīgu īpašību. Latviešu valodā “laime” un atvasinājums “laimīgs” valodas lietošanā ir ļoti tuvi un, palaikam, tiek lietoti viens otra vietā. Teic: Tam cilvēkam vienmēr laime, vai viņam vienmēr laimīga roka. Laimīgs un svētīgs nevar viens otru aizstāt: Ja dzērājiem, kad viņu galvas ir reibuma pilna, bet naudas maki tukši, iedotu pudeli šņabja, viņi būtu laimīgi bez gala, bet pat tie iereibušie neteiktu, ka viņi ir svētīti ar šņabja pudeli. Cilvēkam, kas nav garīgs un nekā nezina par Bībeli, lietojot vārdu “laimīgi”, šī Kalnu runas daļa varētu izklausīties pēc loterejas rezultātu saraksta. Teikumu pirmajai pusei nav nekāda garīga satura, padarot Jēzus apsolījumus, labākā gadījumā, nesaprotamus pat dīvainus. Varētu teikt, ka vārda “laimīgi” lietošana Jēzus Kalna runas sākumā, norādītu uz tulkotāju paviršību, neapsveŗot šī vārda īpatnejo, reizēm pavieglo nozīmi latviešu valodā. Bet tulkotāji nav vainīgi, viņi sākumā lietojuši vārdu “svētlaimīgi”, kas ir pieņemami, kur nebūtu pārpratumu par lētu laimes gadījumu. Kalna runa ir zaudētāja šī neapdomātā, piespiestā “labojuma” dēļ. Atkal redzam, ka Latvijā latviešu valodai piegriež maz vērības. Oļģerts Cakars |
lasītājiem četras reizes gadā. Kādreiz Kristīgā Balss bija Latvijas Baptistu Draudžu savienības žurnāls. Latvijai postā nogrimstot, to sāka izdot ASV māc. Adolfs Klaupiks, drīz tas kļuva par ALBAs oficiālo balsi, 1955. gadā redaktora darbu uzņēmās māc. Rudolfs Ekšteins un to turpināja 21 gadu. Viņš rakstīja: “Neaizmirsīsim, ka, ja pienāktu tāda diena, kad arī Kristīgā Balss būtu spiesta “apstāties”, tad mēs pazudīsim viens otram. Kristīgā Balss uztur brālības saites ar mūsu ļaudīm visā pasaulē: Kanadā, ASV, Dienvidamerikā, Eiropā, Austrālijā, pat Āfrikā un Indijā.” (Tagad ap 230 eksemplāru iet arī uz Latviju – OC). 1977. gadā redaktora darbu uzņēmās māc. Uldis Ukstiņš, bet 1992. gadā māc. Oļģerts Cakars. Lasītāju un rakstītāju skaits lēni dilst. Savā laikā uz Austrāliju sūtīju 24 žurnālus, šobrīd tikai sešus. Tā esam sašaurinājušies, sākumā KB izdodot kā mēnešrakstu, tad katru otro mēnesi, tagad ik trīsmēnešus. Toties lappušu skaits ir pieaudzis, sniedzam arī ziņas par Latvijas draudžu notikumiem. Kā redaktors cenšos atrast arī laikmetīgu problēmu apskatu, kā tas redzams arī klātpieliktajā rakstā par jauno “Jaunās Derības” tulkojumu. Kristīgās Balss abonoments maksā $15.– gadā un tas pasūtināms pie Kristīgās Balss kasieres: Mrs Lidija Aistare 10925 Zemgale Rd., Three Rivers, MI 49093 Oļģerts Cakars, redaktors |
Ev. lut. Baznīcas nākotnes plānošanas seminārā Čikāgā bija ieradies arī Jaunās Derības tulkotājuma vadītājs, LU Teoloģijas fakultātes dekāns Dr. Juris Cālītis. Ierados semināra pusdienas pārtraukumā, lai izteiktu viņam savas bažas par iepriekšējā rakstā minētājām Jaunās Derības tulkojuma nepilnībām. Izrādījās, ka pirmā lieta, kas iepriekšējās piezīmēs ir jālabo: vārds “laimīgi” “svētlaimīgi” vietā nav grozīts katoļu teologu iebildumu dēļ. Vārdam makarios neesot nekāda garīga nozīme lietotā grieķu valodā, tāpēc izdarīts labojums. Bet ja jau tulkotāji par visu varu grib Jauno Derību pārcelt tolaiku lietotajā grieķu starptautisko darījumu un sarunu valodā, tad palūkosimies tikai nedaudzos piemēros, kā vārdi svētīts, svētlaimīgs un laimīgs juceklīgi lietoti jaunajā Jaunās Derības tulkojumā. Grieķu tekstā lietoti divi vārdi mūsu piemēros par vārdu “svētīts”. Pirmais no tiem ir eulogeō (2127), kas savā sākotnējā būtībā nozīmē “teikt labu par kaut ko”. Tā tulkojot Svētā Vakarēdiena iestadīšanu Marka 14:22 vārda “svētīja” vietā būtu, konskventi tulkojot, jāsaka “Jēzus, viņiem ēdot, ņēma maizi, teica cik tā laba, lauza to un deva saviem mācekļiem..” Bet ko tad lasām jaunajā tulkojumā: Mat. 25:34 – mana Tēva svētītie; Mat. 26:26 – Jēzus ņēma maizi, svētīja; Marka 6:41 – pateicās un lauza maizes; Lūka 1:42 – Tu svētītā starp sievām; 1. Pēt. 3:9 – dodiet svētību! Tulkotāji, kur tad paliek grieķu pirmteksts? Otrais vārds ir makarios (3107) “laimīgi” – kā tulkots Jēzus Kalna runā. Bet ko tad lasām: Lūka 1:45 – Laimīga ir tā, kas ticējusi; Lūka 1:48 – visas paaudzes teiks mani svētīgu; Jāņa ev. 13:17 – jūs esat svētīgi; Ap.darb. 20:35 – svētīgāk ir dot nekā ņemt; Titus2:13 – svētlaimīgā cerībā. Palieku cerībā, ka tulkotāji un Latvijas Bībeles biedrība nemēģinās “izgudrot jaunu riteni” jaunuma, jeb savas gudrības pēc. Par Jēzus kalna runu ir sarakstītas tūkstošiem apceres, svētrunas, grāmatas, kas gan nerunā par laimi un laimīgumu. Vēl pie grafiskām dīvainībām. Apskatiet citus Bībeles izdevumus. Satura norāde lapaspuses virspusē ir ar lielākiem un treknākiem burtiem, jo to vispirms skata, vietu meklējot. Bet te – otrādi. Bībeles, parasti, iespiež ar viegli lasāmiem, spēcīgākiem burtiem, jo to lasa arī veci cilvēki. Pašreiz izvēlētie burti ir izcili grūti lasāmi, pat nepatīkami. Oļģerts Cakars |